Aleksandrs Jemeļjanovs, Hotulanus priekšsēdētājs: Mēs kā Baltijas biznesa klubs tiecamies uz vienu mērķi – padarīt mūsu vidi spēcīgu. Un šis spēks bez šaubām slēpjas cilvēkos: viņu pieredzē, tālredzībā un spējā vadīt procesus, kas baro ekonomiku un veicina mūsu valsts uzplaukumu. Šodien es sarunājos ar mūsu kluba kolēģi Vitāliju Hohlu, loģistikas ekspertu ar 20 gadu pieredzi šajā jomā.
Aleksandrs Jemeļjanovs (A.J.), biznesa kluba Hotulanus priekšsēdētājs:
Vitālij, labdien. Mēs esam pieraduši saukt Latviju par “vārtiem” starp Austrumiem un Rietumiem. Bet šodien šķiet, ka šie vārti ir ne tikai aizslēgti, bet gan aizmetināti ar birokrātijas šuvēm. Ostu jaudas stāv dīkstāvē, un bizness ceļ trauksmi. Kas, jūsuprāt, ir galvenais “trombs” šajā artērijā?
Vitālijs Hohla (V.H.), loģistikas nozares eksperts:
Labdien, Aleksandr. Būšu maksimāli atklāts: mēs esam pieraduši visā vainot ģeopolitiku un sankcijas. Protams, tas ir milzīgs izaicinājums. Taču galvenā Latvijas problēma šodien ir iekšējā atbildības krīze un smacējošā birokrātija.
Mēs esam saskārušies ar fenomenu, kad krava ar pilnu dokumentu paketi mēnešiem stāv muitā tikai tāpēc, ka inspektoram “šķiet”, ka tā ir ražota citā valstī. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nav “pareģu nodaļas”, tomēr lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz intuīciju, nevis faktiem. Tas grauj mūsu reputāciju straujāk nekā jebkuras sankcijas.
Statistika: Lejupslīdes desmitgade
Lai biznesa vide un politiķi saprastu nelaimes mērogu, apskatīsim skaitļus. Loģistika vienmēr ir bijusi mūsu IKP pamats, taču pēdējo 10 gadu rādītāji liecina par ilgstošu lejupslīdi.
2014. gadā Latvijas ostu kravu apgrozījums (milj. t) – 74,2 un dzelzceļa pārvadājumu apjoms (milj. t) – 57,0 (tranzīta pīķis un stabila plūsma). 2018. gadā – 66,2 un 49,3 (pandēmijas ietekmē). 2021. gads izrādījās vēl vājāks – 41,7 un 26,3, bet vēsturiskais minimums tika sasniegts 2024. gadā ar aptuveni 34 un 14 miljoniem tonnu.
A.J.: Skaitļi ir biedējoši. Jūs minējāt, ka kravas tiek konfiscētas un pārdotas izsolē, bet īpašnieki cieš zaudējumus. Kā tas ietekmē mūsu attiecības ar Āziju un Ameriku?
V.H.: Tā ir tēla katastrofa. Iedomājieties uzņēmēju no Kazahstānas vai Uzbekistānas: viņš ir nosūtījis kravu, kas apstiprināta ar visiem sertifikātiem, bet Rīgā to “iesaldē” uz nenoteiktu laiku. Pārbaužu laikā prece bieži sabojājas, zaudējot vērtību. Rezultātā mēs saņemsim prasības pret valsti, kuras agri vai vēlu būs jāapmaksā no nodokļu maksātāju kabatas. Bet galvenais — Āzijas tirgus aiziet uz kaimiņvalstu ostām, kur spēles noteikumi ir caurskatāmāki.
Glābšanas plāns: Dialogs ar Finanšu ministriju
A.J.: Kādus konkrētus soļus jūs piedāvājat veikt valstiskā līmenī?
V.H.: Mums nav vajadzīga “kosmētika”, bet gan reāla VID un Muitas pārvaldes politikas pārstartēšana. Mani priekšlikumi ir konkrēti:
1. Subjektīvisma minimizēšana: Kravas izcelsmes pārbaudei jābalstās uz skaidrām metodikām, ķīmiskajām ekspertīzēm un faktiem, nevis darbinieka “sajūtām”.
2. Neatkarīgu surveieru institūts: Piesaistīt starptautiskus izmeklēšanas birojus ar apdrošināšanas segumu. Ja surveiers apstiprinājis izcelsmi — muitai jādod “zaļā gaisma”. Tas noņems atbildības nastu no ierindas inspektora.
3. Dzelzceļa tarifu samazināšana: Valstiskā līmenī jāpārskata tarifi Centrālāzijas valstīm. Jā, šodien tās ir subsīdijas, bet rīt — tas ir kravu apjoma pieaugums, kas samazinās visas mūsu infrastruktūras uzturēšanas pašizmaksu.
4. Politisks signāls: Finanšu ministrijai skaidri jāpaziņo starptautiskajiem partneriem: “Latvija ir uzticams un drošs mezgls”. Mums nepieciešama starptautiska izstāde FM paspārnē: “Latvija — mezgls Āzijas izejai uz Eiropas tirgu”.
A.J.: Vitālij, jūsu optimisms uz šo skaitļu fona šķiet gandrīz heroisks. Kas jums dod spēku ticēt panākumiem?
V.H.: Es ticu Latvijai kā profesionālai kopienai. Mums ir unikālas ostas, lieliski speciālisti un bāze, kas celta paaudzēm. Loģistika var atkal kļūt par ekonomikas lokomotīvi, ja mēs birokrātisko aizdomīgumu aizstāsim ar valstisku efektivitāti. Mēs Hotulanus ietvaros esam gatavi kļūt par platformu šādam dialogam starp biznesu un varu.
Plašs dialogs kā vienīgais ceļš uz pārmaiņām
V.H.: Aleksandr, es vēlos uzsvērt: viens nav karotājs. Lai šie priekšlikumi nepaliktu tikai uz papīra, mums nepieciešams plašs un godīgs dialogs. Turklāt ne tikai starp biznesu un valsti, bet arī pašas nozares iekšienē.
Uzņēmēji, kuri strādā “uz lauka”, katru dienu saskaras ar birokrātijas absurdu, bet bieži klusē, baidoties no sankcijām vai pārbaudēm. Mums ir jāapvienojas. Es aicinu izveidot regulāru diskusiju platformu, kur Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas un VID pārstāvji varētu dzirdēt reālus gadījumus no biznesa. Tikai tad, kad ierēdnis loģistikā saskatīs nevis potenciālu pārkāpēju, bet partneri, kurš papildina valsts budžetu, mēs izkustēsimies no mirušā punkta.
A.J.: Vitālij, jūs skārāt ļoti būtisku tēmu. Biznesa klubs Hotulanus sākotnēji tika veidots kā kopiena, kas padara savu apkārtni stipru. Un es pilnībā piekrītu: plaisa starp ministriju kabinetiem un reālajām ostām ir pārāk liela.
Es oficiāli paziņoju, ka mūsu klubs ir gatavs visādi atbalstīt šo iniciatīvu un darboties kā moderators un platforma šādam dialogam. Mēs atbalstīsim pasākumus, lai organizētu tikšanās starp loģistikas nozares ekspertiem un profilējošo resoru pārstāvjiem. Jūsu ekspertīze, Vitālij, un jūsu optimisms būs tas pamats, uz kura mēs būvēsim šo sadarbību.
V.H.: Paldies, Aleksandr. Es ticu, ka, apvienojot spēkus, mēs spēsim atgriezt Latvijai izcilā transporta mezgla statusu. Ir pienācis laiks pāriet no izdzīvošanas režīma uz attīstības režīmu.
A.J.: Pilnībā atbalstu. Paldies par šo dziļo un godīgo sarunu. Mēs Hotulanus nekavējoties ķeramies pie darba pie šīs iniciatīvas. Tiksimies nākamajā apaļajā galdā!
V.H.: Uz redzēšanos!